"Katrīnas Vilsones Čakstes dzīvesstāsts un viņas atmiņas par tēvu Konstantīnu Čaksti no sirds aizkustina. Tas ir emocionāls un personisks vēstījums par pārbaudījumiem Latvijas tautai un tās cilvēkiem 20. gadsimtā. Mēs zinām, ka Konstantīns Čakste okupācijas laikā Otrā pasaules kara gados vadīja Latvijas Centrālo padomi, taču līdz šim viņš nebija mums īsti pazīstams kā cilvēks. Šo robu Latvijas vēsturē izteiksmīgi aizpilda viņa meitas ļoti privātais atmiņu stāsts, kur Konstantīns Čakaste un viņa ģimenē notiekošais tēlots skaidrām bērna acīm - brīnišķīgā mīlestība, kas vienoja Konstantīnu un viņa sievu Anastasiju, Konstantīna Čakstes krietnums, viņa atdevība Latvijas neatkarības lietai, viņa moku ceļš un aiziešana nāvē. Ar aizturētu elpu var sekot epizodēm par viņa sievas un abu meitu brīnumaino izglābšanos un nokļūšanu vispirms Zviedrijā, tad ASV. Un ļoti privāta mazās Katrīnas sastapšanās ar Jēzu izšķirošā brīdī, kas viņu atalgo visa mūža garumā."