"Dr. Mārtiņš Luters, skaidrojot praviešus, šad un tad mēdza izdarīt secinājumus, kuri attiecas uz Vecās Derības praviešu sludināto un mācīto vēsti. Viens no secinājumiem ir šāds: "..tā visiem praviešiem ir ierasts, ka vispirms viņi nosoda bezdievību kā ļaunu darbu avotu un cēloni, bet pēc tam sludina dievbijību. Kad šī mācība ir sniegta un likta pie sirds, viņi turpina, piemērotā veidā mācot labus darbus. Tā ir īstā kārtība, kādu ievēro pravieši un apustuļi, - to skaidri redzam arī Pāvila vēstulēs. Turpretī viltus mācītāji šādu kārtību neievēro. Viņi māca tikai par dzīvi, nosoda netikumus un norāda uz atalgojumiem, pilnīgi atstājot neaplūkotu mācību par dievbijību, par sirds taisnošanu."