"Kalna svētrunā Jēzus pasludina savas valstības manifestu un apraksta tās patiesos mantiniekus. Ar vienu vārdu mūsu Kungs apraksta tās patiesos mantiniekus. Ar vienu vārdu mūsu Kungs apraksta patiesi laimīgu Dieva bērnu. Taču veids kādā Jēzus lieto šo vārdu ir krasi atšķirīgs gan no tā laika, gan mūsdienu klausītāju domāšanas. Daudzi kristieši šodien runā par Dieva svētībām un labvēlību. Arī Jēzus par to runāja savā pirmajā svētrunā saviem mācekļiem. Un kaut arī Viņš nerunāja par labklājību naudas, mašīnu un slavas nozīmē, Viņš patiesi ir ieinteresēts mūsu svētlaimē. Jēzus teica, ka patiesu svētlaimi nes gara nabadzība, bēdas, lēnprātība, žēlsirdība, slāpes pēc taisnības, sirds šķīstība, miera nešana un vajāšanas. Tas varbūt nav gluži tas, kas mums nāk prātā, kad mēs domājam par Dieva svētībām. Kā gan vajāšanas var būt svētība? Un tomēr, tas ir tieši tas, ko Jēzus saka. Studējot kalna svētrunas svētības, mēs ieraudzīsim, ka tieši šīs ir tās lietas, kuras Dieva bērniem atnes patiesu svētlaimi."