"Svētlaimīgā piemiņā starecs Paīsijs 1968. gadā mūsu kopdzīvošanas klostera dzīves sākumā teica: "Ir viens tikums - pazemība, bet, tā kā jūs to nesaprotat, tad klāt pielikšu arī mīlestību. Bet vai tad tajā, kurā ir pazemība, nav arī mīlestība?" Šīs "tikumu māsas," kā Viedais dēvēja pazemību un mīlestību, ir garīgās dzīves fundaments, jo tās cilvēkam piesaista Dieva Žēlastību un no tām rodas visi pārējie tikumi. "Vienkārši kultivējiet pazemību un mīlestību," viņš mums teica," un, tikko šie tikumi attīstīsies, lepnība un ieļaunojums zaudēs spēku, un kaislības agonijā kritīs."