Uguns, kas spēja šķērsot okeānu

"1900. gada sākumā notika trīs lielas atmodas, kas būtiski palīdzēja izveidot to kristietību, kāda tā ir šodien. Katra no šīm atmodām uzstādīja paraugu vai standartu, pēc kura ticīgajiem dzīvot. Tā mums iemācīja, cik svarīgi ir tiekties pēc tā, ko Dievs darīja toreiz, bet kas ir vēl daudz svarīgāk - iegūt dziļākas slāpes pēc lielāka atmodas mēra šodienai. Katra no šīm atmodām notika dažādās vietās, kur bija ļoti atšķirīgas situācijas un kuras vadīja ļoti atšķirīgi indivīdi. Viens bija ogļracis, otrs fermeris, vēl cits pilsētas zēns no tāliem dienvidiem.

Tikpat unikāls kā katrs no tiem bija kopīgs pavediens, kas tos saādīja kopā - alkas pēc Svētā Gara uguns. Lai gan katrs vadonis bija laikabiedrs tai pašai Svētā Gara ugunij savos kaulos, viņi visi mācīja to, ka tikai no viņu pazemības un pakļaušanās apmācībai bija atkarīgs tas, kā šī Svētā Gara ugunsbija tiem pieejama un Viņa spēks spēja izmainīt viņu teoloģiju.

Viņi uzzināja, ka Viņa spēksspēj dziedināt ķermeņus un ir tik lipīgs , ka spēj aizdedzināt vīriešu un sieviešu sirdis visā pasaulē, lai iededzinātu tajās svētu dedzību un kaisli pēc Dieva klātbūtnes."