"Vairums kristiešu pielaiž kļūdu, vēloties iesākt ar staigāšanu, lai pēc tam varētu sēdēt. Bībeles secība ir otrāda. Mūsu dabiskais saprāts saka, ka mēs bez staigāšanas nespēsim sasniegt izraudzīto mērķi. Kā mēs varam, nekustoties uz priekšu, kaut kur nokļūt? Kā mēs bez piepūles varam sasniegt savu mērķi? Kristieša dzīvei ir citāda secība. Mēģinot pašiem kaut ko darīt, mēs neko nepanākam; pūloties pašiem - mums neizdosies. Kristietība nesākas ar staigāšanu, bet gan ar kādu lielu norādījumu uz šo faktu. Tāpēc Vēstule efeziešiem sākas ar norādījumu uz šo faktu, ka Dievs mūs "Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs"(1,3). Tāpēc mēs jau no paša sākuma esam ielūgti apsēsties un priecāties par visu, ko Dievs priekš mums padarījis. Mums tas nav jāiegūst pašiem ar saviem spēkiem."